Nosliece veikt neapdomātus un impulsīvus pirkumus, bieži vien, liek mums pirkt nevajadzīgas mantas, pamatīgi iztukšo mūsu makus un rada, mūsu mājās, nevajadzīgu mantu kalnus. Šajā rakstā jūs uzzināsiet, kā atbrīvoties no šī slimības.

Praktiski, jebkurš cilvēks ir pakļauts šai slimībai. Tā uzbrūk mums visdažādākajos un neparedzamākajos dzīves momentos. Vienus tā pārsteidz tajā brīdī, kad viņi bezmērķīgi klīst pa internetu, sito italiano dello shopping, citus tā sagaida uz ielas, bet vēl citiem var uzbrukt tieši no lielveikalu plauktiem.

Slimības sākums var noritēt atšķirīgi, bet rezultāts vienmēr ir vienāds: mēs atjēdzamies tikai mājās un ar izbrīnu sākam aplūkot mantu, kuru tikko esam nopirkuši. Nosliece iegādāties nevajadzīgus pirkumus piemīt visiem cilvēkiem bez izņēmuma, kaut gan pakāpes, var būt dažādas. Cīnīties ar šo slimību ir gūti, bet iespējams. Lūk, daži paņēmieni, kas palīdzēs jums izstrādāt imunitāti pret nevajadzīgiem pirkumiem.

Atklājiet vājās vietas

Lai veiksmīgi tiktu galā ar uzdevumu, vispirms vajag atklāt vājās vietas. Mārketings jau sen to ir atklājis un veiksmīgi izmanto speciālus psiholoģiskos paņēmienus, pateicoties kuriem var noķert jebkuru nesagatavotu pircēju.

Gaisma. Veikalos ar spožu gaismu speciāli izceļ tās preces, kuras grib jums “iesmērēt”. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt ar sarkano un oranžo gaismu, tāpēc, ka šī gaismas zemapziņas līmenī liek jums darboties, t. i. iegādāties pirkumu.

Izkārtojuma viltības. Katram plauktam ir savas “labās vietas”. Parasti, šajās vietās tiek novietotas ne jau tās preces kurām ir laba kvalitāte vai zema cena, bet gan tās preces, kas uzņēmumam nes vislielāko peļņu.

Taktilais kontakts. Tas ir viens no mīļākajiem ielu tirdzniecības paņēmieniem, cilvēki, kas ar to nodarbojas, cenšas, pirmām kārtām, iedot jums rokās preci, kuru grib jums notirgot. Psiholoģiski tas nozīmē – ja jau jūs to turat rokās, tātad esat gatavs to arī nopirkt.

Smarža un skaņa. Speciāli piemeklēta mūzika var izraisīt jūsos atslābuma sajūtu, bet patīkama smarža, kas ieskauj jūs no visām pusēm liek jums iepirkuma ratos likt “visu pēc kārtas”, pat ja jums tas nav vajadzīgs.

Sastādiet nepieciešamo lietu sarkstu

Bieži vien, nevajadzīgas lietas mēs pērkam tāpēc, ka nezinām, kas mums īstenībā ir. Anekdotes par modes dāmām, kurām nav ko vilkt mugurā un kurām vienlaicīgi nav vietas skapī, kur likt mantas, ir pilnīgi patiesas. Tiklīdz jūs sastādīsiet savu mantu sarakstu, tā jūsu vēlme iegādāties jaunas mantas uzreiz atslābs. Pacentieties savas mantas iedalīt vairākās grupās:

  • Nepieciešamās. Tās ir visvajadzīgākās mantas, kas tiek izmantotas katru dienu un bez kurām nevar iztikt.
  • Kādreiz nepieciešamas. Mantās, kas ik pa laikam tiek izmantotas.
  • http://www.deumidificatoretop.com/condizionatore-portatile/
  • Vajadzīgas, bet nav nepieciešamas. Šajā grupā var ievietot mantas, bez kurām jūs varat iztikt, bet kuras jums sagādā prieku.
  • Nevajadzīgās mantas. Jūs neatceraties, priekš kam jūs šo mantu iegādājāties un kad pēdējo reizi to lietojāt.

Lai vieglāk tiktu galā ar šo darbu, jums palīdzēs trīs jautājumi:

  • Kad es pēdējo reizi to izmantoju?
  • Kad es to lietošu atkal?
  • Vai man šī manta sagādā prieku?

Azartspēles ir uzvedības atkarība, un līdz ar to tai nav tāda pati nelabvēlīga ietekme kā no narkotikām vai alkohola.

Interesants ir fakts, ka patiesībā trešdaļa no azartspēļu atkarīgajiem ir spējīgi pārtraukt atkarību viena gada laikā, ja vien tie meklē profesionālu palīdzību kā to dara tie, kuri ir atkarīgi no heroīna. Atkarība no azartspēlēm tomēr var radīt nopietnas problēmas cilvēkiem finansiāli un arī garīgi, bet vienlaikus nevar noliegt arī periodu, kas sagādā baudu.

Visu šo atkarību izraisošo darbību pamatā ir darbības, kas noved smadzeņu spiediena maiņa. Sliktās azartspēļu izraisītās sekas var ilgt gadiem ilgi. Tās pat izraisa lielu pašnāvību skaitu azartspēļu atkarīgajiem.

Cilvēki izjūt vairāk spiediena laimēt naudu nekā pašiem to nopelnīt. Kad cilvēks iziet no kazino vai kādas citas azartspēļu vietas pēc zaudējuma, tas var vai nu pilnībā izslēgt personu no azartspēlēm, vai arī vilināt atgriezties un vinnēt nākamo reizi.

Azartspēles sākas sākotnējo uzbudinājumu jeb azartu uzvarēt. Nav svarīgi, cik liela ir uzvara. Cilvēkiem atkārtoti atgriežoties, lai uzvarētu, pieaug atkarības risks. Cilvēki atkārtoti vēlas iegūt šo stimulējošo sajūtu. Tas kļūst par ciklu, kas agrāk vai vēlāk sāk slīdēt lejup – Pittura a spruzzo con aria compressa. Uzvarēta naudai aktivizē dopamīna līmeni, kas ir gluži tāpat kā narkotikas, patīkama pārtika un dzimumattiecības. Tomēr problēmas, kas saistītas ar atkarību no azartspēlēm, cilvēkiem neliekas, ka ir lielākas par ieguvumu. Galu galā, tāpat kā jebkura atkarība nomāc prieku un cilvēks tikai meklē naudu vairāk nekā baudu.

Pētījumi ir pierādījuši, ka tiem, kuri azartspēlēs ir iesaistīti ne tikai baudas gūšanai, bet jau ir ceļā uz atkarību, jūt mazāk baudas un tiem ir jāveic vairāk darbības, lai justu prieku nekā tiem, kuri azartspēles vispār nespēlē vai pamēģina tikai kādu retu reizi. Līdz ar to azartiskiem spēlētājiem ir jāspēlē ilgāk, lai justu baudu neatkarīgi no tā, cik ilgu laiku tie ir bijuši vai cik naudas viņi ir pazaudējuši. Tā pētījumi ir veikti salīdzinoši mazā mērogā, ir grūti tomēr iepazīties ar rezultātiem, pētot simtiem tūkstošu vīriešu un sieviešu. Tomēr veiktie pētījumi nostiprina izpratni par to, ka azartspēles nav tikai slikts paradums vai slikta lēmumu pieņemšana. Piemēram, alkoholismu un atkarību no narkotiskām vielām, tāpat kā traucējumi azartspēļu dēļ ir medicīniski diagnosticējami un iekļauti garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā.

Nevar teikt, ka azartspēles ir tikai atkarība vai bauda. Visbiežāk cilvēki izjūt abus, ja vien ir tajā ļoti iesaistīti. Iesācēji noteikti var nejust atkarību un pamest šo nodarbi tikpat ātri kā sākuši. Tomēr ar laiku var parādīties atkarība un vienlaikus samazināties tīra bauda. Viss vairāk kļūst par nepieciešamību un spiedienu atgūt to, kas ir zaudēts.

Kā visiem labi zināms, medu taisa bites. Tās pašas izveido vaska šūnas, ievāc nektāru, pilda nektāru šūnās un apsaimnieko šūnas, lai medus nogatavotos. Principā viss ražošanas process ir atkarīgs no darbiniecēm – bitēm. Tas gan nenozīmē, medus kvalitāti biškopis nekā nevar ietekmēt un, ka viņam jāpaļaujas vien uz savām bitēm un to spēju ievākt medu. Medus kvalitāte ir bišu un biškopja kopdarba rezultāts. Kā tad biškopis var uzlabot medus kvalitāti un kādi faktori to ietekmē?

Jāzina, kā novietot stropus

Medus kvalitāte sākas jau ar dravas izveidi un pareizu stropu novietošanu. Ja stropi netiks novietoti pareizi attiecībā pret zemi un netiks atrasta piemērota vieta dravai, tiks apgrūtināts bišu darbs. Tas gan vairāk ietekmēs saražotā medus daudzumu, nevis kvalitāti, jo pašas bites visu tāpat paveiks pareizi, vienīgi, viņas būs aizņemtas ar termoregulācijas uzturēšanu stropā un lidošanu pēc nektāra un ūdens, kas samazinās iespējamo medus ražošanas laiku. Pašu medus kvalitāti stropu novietojums var ietekmēt attiecībā pret to, kādi augi un biotopi atrodas apkārt. Piemēram, pielēstu tuvumā esošie augi un to nektārs ir piesārņoti, līdz ar to medus būs pilns arī ar nevēlamām vielām un mikroelementiem. Tieši tāpēc, par īpaši vērtīgu tiek uzskatīts medus, kas nāk no nacionālajiem parkiem un citiem dabas liegumiem, jo tur piesārņojums ir daudz mazāks.

Medus jāievāc pareizajā laikā

Pati tipiskākā kļūda, ko biškopji pieļauj ir nenogatavināta medus ievākšana. Medus nogatavojas aptuveni divu nedēļu laikā pēc tam, kad bites nektāru ievietojušas šūnās un šūnas aizvērušas. Ja tas tiek izvākts pāragri, medus ir šķidrs un tajā nav tik daudz vērtīgo uzturvielu un minerālvielu, jo nogatavināšanās procesā notiek bioķīmiskas pārmaiņas nektārā. Mitrumam medū nevajadzētu pārsniegt 20%. Medum jābūt biezam. To paņemot ar karoti, nedus nedrīkst pilēt, bet tam jātinas ap karoti.

Medus pareizi jāievāc, jāpilda burkās un jāuzglabā

Bitenieka lielākā atbildība ir tieši medus ievākšanas process. Tas attiecas ne vien uz laiku, kad medu ievākt, bet arī to, kā tas tiek darīts. Pirmkārt, jau svarīgākais ir nesakaitināt bites, ievācot medu, taču tas kvalitāti nemaina. Kvalitāti var mainīt, piemēram, tas, kā tiek atvērtas šūnas un kā medus tiek noliets no šūnām. Ja tas tek darīts pavirši, medus būs pilns ar vasku un dažādiem gružiem. Pēc tam, jāprot medu iepildīt burkās vai Slovāku valodā – pulizia denti getto acqua. Tas nav nekas grūts, vien jāpielūko, lai burkas būtu tīras. Medus gan nav produkts, kas ātri bojājas, jo tam ir antiseptiska iedarbība, taču atsevišķos gadījumos tas var bojāties, piemēram, ja tiek uzglabāts iepelējušās, izteikti netīrās burkās un j tas ilgstoši tiek uzglabāts siltumā. Ja temperatūra vietā, kur medus glabājas ir augstāka par +15C, medus ātri vien zaudēs savas labās īpašības un tā kvalitāte zudīs.

Paldies musu draugiem no Slovāku zemes – www.miospazzolinoelettrico.com